Ātrās saites:

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas himna

Vārdu autors: Antons Kūkojs Mūzikas autors: Arno Everss

Pin vēji bizes birztalām un norām,
Staru lokā putnu balsis skan,
Tā mūsu jaunība, zilo sapņu stīgas,
Ceļas, aizlido kā medus bišu spiets.

Starp ziliem ezeriem un priežu siliem
Trīs diži kalni māte Latgalei:
Ap vienu padebeši, senu teiku pilni,
Uz otra saule smejas, rotājas un dej’,
Tas dižākais, tā augstskola mūsu,
Tā nesīs gaismu visai Latgalei.

Simts ceļos, takās, taciņās un stigās
Soļu duna līdzās putniem skan,
Tās mūsu cerības, sirmu zinšu klētis
Ceļas, aizlido un zvaigznēm traucas līdz.

Starp ziliem ezeriem un priežu siliem
Trīs diži kalni māte Latgalei:
Ap vienu padebeši, senu teiku pilni,
Uz otra saule smejas, rotājas un dej’,
Tas dižākais, tā augstskola mūsu,
Tā nesīs gaismu visai Latgalei.

Cik gaišu brīžu, mīlestību kvēlu,
Saldu moku, kaisles kausā celts –
Tas mūsu guvums, spārnos paceļoties,
Pār pasauli, kur medus bišu spiets.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas ģerbonis

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai ir savs ģerbonis (logo), tā autore - Nataļja Losāne.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (Rēzeknes Augstskola) vizuālās identitātes koncepcija ietver sevī galveno ideju, kam pakārtotas logotipa konstruktīvās detaļas.

Vizuālās identitātes koncepcijai ir svarīga piesaiste RTA idejiskām vērtībām: Augstskolas ēka - māja, zināšanas, sajūtas, tradīcijas, kultūra un vieta. RTA galvenās ēkas arhitektoniski-konstruktīvās līnijas nosaka logotipa kompozīcionālo risinājumu.

Austrumlatvija – Latgale, zilo ezeru zeme, piederība reģionam caur kultūrmantojumu. RTA logotipam izvēlēta zilas krāsas nianse iedvesmojoties no Latgales arheoloģiskā tautas tērpa.

Tehnoloģiju attīstība - RTA burtu abreviatūru konstrukcija ir atvasināta no ģeometriskām figūrām, akcentējot eksakto zināšanu attīstību.


Rēzeknes Augstskolas Studējošo padomes logo

Rēzeknes Augstskolas vakardiena un šodiena

Jau kopš pirmās Latvijas Republikas laikiem Latgales reģiona attīstībā fundamentāla nozīme ir augstākās izglītības iestādēm. Rēzeknē ilgus gadus darbojies Rēzeknes Valsts skolotāju institūts (1925–1944), pēc ēkas atjaunošanas savulaik te ir bijusi arī Rēzeknes Pedagoģiskā skola (1947–1956), Rēzeknes internātskola (1956–1987), un pēc tam atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola (1987 – 1991). Kopš 1991. gada te darbojas Rēzeknes Skolotāju institūts, kas 1995. gadā tiek iekļauts Rēzeknes Augstskolas sastāvā kā Rēzeknes Augstskolas Pedagoģiskā fakultāte, bet patstāvīga augstākās izglītības iestāde atdzimst Latvijas trešās atmodas laikā.

1917. gada vasarā Rēzeknē Valerija Seile, pirmā akadēmisko izglītību ieguvusī Latgales sieviete, kura iniciējusi daudzas pedagoģiskās aktivitātes, organizēja Latgales Skolotāju sagatavošanas kursus un 1. Latgales skolotāju kongresu. 1925. gada 25. oktobrī Latvijas Republikas Izglītības ministrija Rēzeknē organizēja viengadīgos skolotāju sagatavošanas kursus. 1922. gada 1. janvārī Izglītības ministrija viengadīgos kursus pārveidoja par Rēzeknes Pedagoģisko skolu ar trīsgadīgu mācību plānu. Skolā mācījās 147 cilvēki, bet 1925. gada augustā Rēzeknes Pedagoģiskā skola pārtrauca savu darbību. Tās vietā tika nodibināts Rēzeknes Valsts skolotāju institūts ar piecgadīgu apmācību kursu. Institūta mērķis – sagatavot skolotājus pamatskolām, bērnudārziem, vispārējos izglītojošos priekšmetos dažādiem kursiem, papildu skolām un zemāka tipa arodskolām.

Sākot ar 1926./27. mācību gadu, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta apmācību kurss bija piecgadīgs, kopš 1932./33. – sešgadīgs. 1941. gada janvārī Rēzeknes Valsts Skolotāju institūtu pārveidoja par augstāko mācību iestādi – Rēzeknes Valsts Pedagoģisko institūtu, noorganizējot trīs fakultātes: fizikas – matemātikas un vēstures, kā arī krievu valodas un literatūras.

Rēzeknes Augstskola veidota uz Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes filiāļu bāzes. Ideju par Latgales universitātes tapšanu atbalstīja gan Tautas frontes aktīvisti, gan Rēzeknes pašvaldība un Latvijas Universitātes vadība. 1990. gada 1. septembrī Rēzeknes pedagoģiskās skolas telpās (bijušā Skolotāju institūta telpās, Atbrīvošanas alejā 115) studijas uzsāka pirmie Latvijas Universitātes Latgales filiāles 100 studenti divos studiju virzienos – ekonomika un filoloģija. Pēc gada Latgales filiāle ieguva patstāvīgas studiju telpas (Atbrīvošanas alejā 90), tika uzsākts nopietns darbs augstskolas mācībspēku komplektēšanā, materiālās bāzes veidošanā.

1992. gada jūnijā Latgales pilsētu un rajonu pārstāvju apspriedē, kurā piedalījās LR Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Vaivads, atkārtoti izskanēja doma par patstāvīgas augstskolas izveidi. Šī paša gada 28.augustā 1.Pasaules latgaliešu kongress pieņēma rezolūciju, kurā prioritārs reģiona, kā arī visas valsts uzdevums tika izvirzīts izglītības sistēmas sakārtošana, tā ietvaros – arī Rēzeknes Augstskolas dibināšana. Tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja jaunās augstskolas veidošanas koncepciju. Saņemot atbalstu no Pasaules Brīvo latviešu apvienības, LR Izglītības un zinātnes ministrijas, Rēzeknes pašvaldības, jaunās augstskolas projekts tika īstenots samērā īsā laikā.

No 1993. gada 1. jūlija RA sāka darboties kā patstāvīga mācību iestāde. 1993. gada 1. jūlijs ir Rēzeknes Augstskolas dzimšanas diena. Oficiāli RA darbojas no 1993./1994. studiju gada, pamatojoties uz LR Ministru Padomes 1993. gada aprīļa lēmumu Nr. 180 "Par Rēzeknes Augstskolas dibināšanu". 1994. gada 23. augustā ar Ministru kabineta lēmumu Nr. 116 apstiprināta RA rektore Irēna Silineviča un ar Ministru kabineta lēmumu Nr. 117 apstiprināta RA Satversme. Tapšanas ceļš nav bijis viegls. 1999.gadā RA ir ieguvusi beztermiņa starptautisko akreditāciju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras, izglītības zinātnes centru. Augstskolai ir izveidojusies cieša sadarbība ar pašvaldībām.

RA Konventa locekļi ir Latgales reģiona pašvaldību vadītāji un uzņēmēji. Kopā ar pašvaldībām augstskola ir izstrādājusi valsts mēroga projektus, piemēram, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas projektu. Sadarbībā ar Latgales reģionālo attīstības aģentūru augstskolas docētāji izstrādāja Latgales reģionālās attīstības plānu, Rēzeknes reģiona tūrisma attīstības koncepciju u.c. projektus.

Rēzeknes Augstskolas misija šodien: attīstīt izglītību, kultūru, zinātni un uzņēmējdarbības vidi Latgales reģionā, līdz ar to arī visā Latvijā.

Rēzeknes Augstskolas struktūrvienību vēsture

1995. gadā RA sastāvā tika integrēts Rēzeknes Skolotāju institūts, izveidojot vēl vienu fakultāti - Pedagoģijas fakultāti (Ministru kabineta rīkojums Nr. 192 (prot. Nr. 20,13) 1995. gada 18. aprīlī "Par Skolotāju institūta reorganizāciju").

Laika gaitā augstskolas darbība izvērsta četrās fakultātēs– humanitāro un juridisko zinātņu, ekonomikas, inženieru, pedagoģijas.

Ekonomikas fakultāte

Dekāni:

  • Iveta Mietule ( no 2013)
  • Iveta Mietule ( 2009-2010)
  • Iluta Arbidāne (1999-2013)
  • Anita Puzule (1995-1997; 1997-1999)
  • Jāzeps Zeļonka (1997)
  • Rihards Indriksons (1993-1995)

Izveidota 1993.gadā uz Latvijas Universitātes Latgales filiāles bāzes. Fakultātes mērķis sagatavot speciālistus zinātnei, tautsaimniecībai, valsts pārvaldei, banku un finanšu institūcijām, nodrošinot augstas kvalitātes Latvijas un ES darba tirgū konkurētspējīgas augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības iegūšanu. Kopš augstskolas dibināšanas studentu skaits fakultātē ir palielinājies 6,2 reizes. Studējošie fakultātē ir gandrīz no visas Latvijas rajoniem. Fakultātē tiek gatavoti speciālisti galvenokārt Latgales reģionam, ņemot vērā sociālekonomisko stāvokli un darba tirgus pieprasījumu.

Inženieru fakultāte

Dekāni:

  • Ērika Teirumnieka (2004 līdz šīm laikam)
  • Andris Martinovs (1996-2004)
  • Irīna Koraļkova (1995-1996)
  • Rihards Indriksons (1993-1995)

Izveidota 1993. gadā. Sākotnēji fakultātē tika sagatavoti programmēšanas, būvniecības, mašīnbūves tehnoloģijas un pārtikas produktu pārstrādes speciālisti. 1996. gadā tika uzsākta vides zinātņu speciālistu sagatavošana. Pašreiz studiju un pētnieciskais darbs notiek divos virzienos – vides un datorzinātņu. Inženieru fakultātē darbojas Skaitļošanas centrs, Zinātniskā lietišķās ekoloģijas un resursu laboratorija, Ķīmijas laboratorija, Fizikas un Elektrotehnikas laboratorija.

Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte

Dekāni:

  • Veronika Korkla (2005-2015)
  • Aivars Bernāns (2004)
  • Ilga Šuplinska (2003-2004)
  • Pēteris Kivrāns (1998-2003)
  • Angelika Juško-Štekele (1997-1998)
  • Kārlis Počs (1993 – 1997)

Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte ir viena no vecākajām Rēzeknes Augstskolas struktūrvienībām. Ar nosaukumu "Humanitārā fakultāte" tā tika izveidota jau 1991. gadā Latvijas Universitātes Latgales filiāles ietvaros. 1993. gadā, kad tika nodibināta RA, tā kļuva par vienu no jaunās augstskolas pirmajām struktūrvienībām.

Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes mērķis ir piedāvāt Latvijas un Eiropas augstākās izglītības prasībām atbilstošu, zinātniskajās atziņās balstītu un darba tirgū konkurētspējīgu augstāko izglītību humanitāro un tiesību zinātņu jomā.

Fakultāte aptver vairākus studiju virzienus – filoloģiju, vēsturi, tiesību zinātnes, latviešu valodas un literatūras metodiku, vēstures un kultūras vētures metodiku un sociālo zinību priekšmetu metodiku.

Fakultātē darbojas Baltu filoloģijas pētnieciskais centrs, kā arī Kriminālistikas laboratorija.

Izglītības, valodu un dizaina fakultāte

Dekāni:

  • Jānis Dzerviniks (no 2005 )
  • Gunārs Strods (2003)
  • Velta Ļubkina (1997-2003)
  • Iveta Kāposta (1995-1997)

Pedagoģijas fakultāte Rēzeknes Augstskolas sastāvā iekļāvās 1995.gadā, reorganizējot Rēzeknes Skolotāju institūtu. Savu attīstību sākusi ar 3 pamatstudiju programmām, fakultāte ir spērusi lielu soli uz priekšu savā izaugsmē. 2015. gadā fakultāte mainīja nosaukumu un saucas Izglītības, valodu un dizaina fakultāte. Pašlaik tiek īstenotas jau 12 studiju programmas, tai skaitā 4 maģistra studiju programmas un doktora studiju programma „Pedagoģija”.  Fakultātes galvenie darba virzieni ir studiju un zinātniskā darbība studiju virzienos „Izglītība, pedagoģija un sports” un „Mākslas”, taču pakāpeniski un mērķtiecīgi  tiek attīstīti arī tulkošanas, sociālās labklājības un  ražošanas un pārstrādes studiju virzieni.

Fakultātē darbojas Personības socializācijas pētījumu institūts ar trijām zinātniskajām laboratorijām: Sociālās pedagoģijas un rehabilitācijas tehnoloģiju laboratorija, Speciālās pedagoģijas laboratorija un Pedagoģijas tehnoloģiju laboratorija.

Bibliotēka

Izveidota 1993. gadā Rēzeknes Augstskolas studiju procesa nodrošināšanai. 1995. gadā RA bibliotēkai tika pievienota Rēzeknes Skolotāju institūta bibliotēka. Darbojas arī divas lasītavas, kurās studenti gatavojas nodarbībām un pārbaudījumiem.

Sporta nams

1993. gadā Rēzeknes pilsētas sporta bāze nonāca Rēzeknes Augstskolas īpašumā un ieguva nosaukumu "Rēzeknes Augstskolas Sporta nams". Visā RA Sporta nama pastāvēšanas laikā ir veikti dažāda apjoma remontdarbi un uzceltas piebūves. Šobrīd Sporta nams piedāvā RA studenti aktīvi iesaistās dažādās aktivitātes, pašiem organizējot pasākumus, kā arī apmeklējot pilsētas, valsts mēroga sabiedriskās norises. Var izmantot sporta spēļu zāli ar 200 skatītāju vietām, konferenču zāli, smagatlētikas zāli, hidroprocedūru kabinetus. Plaši pārstāvēti ir tādi sporta veidi kā basketbols, volejbols, futbols, aerobika, atlētiskā vingrošana, šahs. RA sporta nams ir nozīmīgs ne tikai augstskolas, bet arī visas Rēzeknes pilsētas sporta dzīvē. Te notiek valsts meistarsacīkstes florbolā, pilsētas čempionāti handbolā un minifutbolā.

Ārējo sakaru daļa (ĀSD)

Izveidota 1997. gada novembrī. ĀSD galvenie darbības virzieni ir vairāki: RA starptautisko kontaktu veidošana, starptautisko projektu atbalstīšana, koordinēšana un RA studentu un docētāju informēšana par projektu norisi un piedalīšanās iespējām tajos, sadarbība ar ārvalstu partneriem, RA starptautisko kontaktu, kooperācijas un sadarbības atbalstīšana un veidošana ar citām augstskolām utt.

Izdevniecība

Savu darbību uzsāka 1997. gada 15. janvārī. 1997. gada 28. februārī tika tiražēts informatīvā biļetena "RA Ziņnesis" pirmais numurs. 1997. gada jūnijā izdevniecībā tika izdots RA 1.starptautiskās zinātniski praktiskās konferences "Vide. Tehnoloģija. Resursi." materiālu krājums. No 1997. gada līdz 2003. gadam RA Izdevniecībā tika izdoti 140 izdevumi (neskaitot atkārtotos) – mācību līdzekļi, zinātniski pētnieciskās darbības un konferenču materiāli.

Videostudija

Videostudija ar savu tehnisko un radošo potenciālu iesaistās gan augstskolas izstrādātajos projektos, gan ārpus RA veidotos projektos. Tas ļauj videostudijai sekot laikam, darbu veikt radoši, veidojot to mobilu un interesantu. Videostudija sadarbojas ar RA studentiem, veido "Augstskolas Ziņas" raidīšanai Latgales reģionālajā televīzijā, kā arī paplašina savu darbības sfēru, sniedzot foto pakalpojumus un veidojot augstskolas foto arhīvu.

Sabiedrisko attiecību nodaļa (SAN)

Augstskolas struktūrvienība, kas dibināta 2003. gadā. Sabiedrisko sttiecību daļa plāno un sekmē labvēlīgas un savstarpējās sapratnes pilnu attieksmes veidošanos starp augstskolu un sabiedrību. Kopā ar Studentu padomi, Videostudiju Sabiedrisko attiecību nodaļa rīko informatīva un izklaidējoša satura pasākumus, veido informatīvos ziņu raidījumus, reklāmfilmas un bukletus par RA, gādā par WEB lappuses sagatavošanu.

Mūžizglītības centrs (MIC)

Jaunākā Rēzeknes Augstskolas struktūrvienība, kas izveidota 2004.gada aprīlī, apvienojot iepriekš darbojošos tālākizglītības centrus - Pedagoģijas fakultātes Pedagogu tālākizglītības centru, Sociālo zinību skolotāja tālākizglītības centru, Ekonomikas fakultātes Ekonomikas un vadībzinātņu pieaugušo tālākizglītības centru - vienā. TIC darbības mērķis ir veicināt mūžizglītības principu iedzīvināšanu sabiedrībā, nodrošinot iepriekš iegūtās izglītības turpināšanu un profesionālās pilnveides atbilstību izglītības attīstības un sabiedrības vajadzībām.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOME LĒMUMS NR.180

Rīga, 1993. gada 12. aprīlis

Par Rēzeknes Augstskolas dibināšanu

    Latvijas Republikas Ministru padome nolemj:
  1. Pieņemt ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti saskaņoto Izglītības ministrijas priekšlikumu un uz Latvijas Universitātes Latgales filiāles un Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes Mācību un konsultāciju punkta bāzes nodibināt Rēzeknes Augstskolu kā valsts augstāko mācību iestādi.
  2. Izglītības ministrijai no valsts budžeta līdzekļiem, kuri 1993. gadā iedalīti Latvijas Universitātei un citu augstāko mācību iestāžu uzturēšanai, iedalīt līdzekļus Rēzeknes Augstskolas darbības uzsākšanai ar 1993. gada 1. jūliju.
  3. Izglītības ministram iecelt Rēzeknes Augstskolas rektora vietas izpildītāju uz laiku, kamēr tiks ievēlēts rektors saskaņā ar Rēzeknes Augstskolas satversmi.
  4. Izglītības ministrijai kopīgi ar Rūpniecības un enerģētikas ministriju līdz 1993. gada 1. jūlijam atrisināt jautājumu par valsts uzņēmuma "REBIR" kopmītnes (Rēzeknē, Maskavas ielā 22) nodošanu Rēzeknes Augstskolas valdījumā.
  5. Ieteikt Rēzeknes pilsētas valdei divu gadu laikā nodrošināt ar labiekārtotiem dzīvokļiem speciālistus, kuri uzaicināti darbā Rēzeknes Augstskolā.
  6. Izglītības ministrijai izveidot komisiju, lai 1993. gada 1. jūlijam pārņemtu Latvijas Universitātes Latgales filiāles un Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes Mācību un konsultāciju punkta pamatlīdzekļus Rēzeknes Augstskolas pārziņā.

 

I.Godmanis
Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs
A.Piebalgs
Latvijas Republikas izglītības ministrs

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz web@ru.lv